Definify.com
Definition 2025
salutaturus
salutaturus
Latin
Participle
salūtātūrus m (feminine salūtātūra, neuter salūtātūrum); first/second declension
- about to greet
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | salūtātūrus | salūtātūra | salūtātūrum | salūtātūrī | salūtātūrae | salūtātūra | |
| genitive | salūtātūrī | salūtātūrae | salūtātūrī | salūtātūrōrum | salūtātūrārum | salūtātūrōrum | |
| dative | salūtātūrō | salūtātūrō | salūtātūrīs | ||||
| accusative | salūtātūrum | salūtātūram | salūtātūrum | salūtātūrōs | salūtātūrās | salūtātūra | |
| ablative | salūtātūrō | salūtātūrā | salūtātūrō | salūtātūrīs | |||
| vocative | salūtātūre | salūtātūra | salūtātūrum | salūtātūrī | salūtātūrae | salūtātūra | |