Definify.com
Definition 2025
sanctificaturus
sanctificaturus
Latin
Participle
sānctificātūrus m (feminine sānctificātūra, neuter sānctificātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sānctificātūrus | sānctificātūra | sānctificātūrum | sānctificātūrī | sānctificātūrae | sānctificātūra | |
| genitive | sānctificātūrī | sānctificātūrae | sānctificātūrī | sānctificātūrōrum | sānctificātūrārum | sānctificātūrōrum | |
| dative | sānctificātūrō | sānctificātūrō | sānctificātūrīs | ||||
| accusative | sānctificātūrum | sānctificātūram | sānctificātūrum | sānctificātūrōs | sānctificātūrās | sānctificātūra | |
| ablative | sānctificātūrō | sānctificātūrā | sānctificātūrō | sānctificātūrīs | |||
| vocative | sānctificātūre | sānctificātūra | sānctificātūrum | sānctificātūrī | sānctificātūrae | sānctificātūra | |