Definify.com
Definition 2024
scintillaturus
scintillaturus
Latin
Participle
scintillātūrus m (feminine scintillātūra, neuter scintillātūrum); first/second declension
- about to sparkle
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | scintillātūrus | scintillātūra | scintillātūrum | scintillātūrī | scintillātūrae | scintillātūra | |
| genitive | scintillātūrī | scintillātūrae | scintillātūrī | scintillātūrōrum | scintillātūrārum | scintillātūrōrum | |
| dative | scintillātūrō | scintillātūrō | scintillātūrīs | ||||
| accusative | scintillātūrum | scintillātūram | scintillātūrum | scintillātūrōs | scintillātūrās | scintillātūra | |
| ablative | scintillātūrō | scintillātūrā | scintillātūrō | scintillātūrīs | |||
| vocative | scintillātūre | scintillātūra | scintillātūrum | scintillātūrī | scintillātūrae | scintillātūra | |