Definify.com
Definition 2024
sculpturatus
sculpturatus
Latin
Adjective
sculptūrātus m (feminine sculptūrāta, neuter sculptūrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sculptūrātus | sculptūrāta | sculptūrātum | sculptūrātī | sculptūrātae | sculptūrāta | |
| genitive | sculptūrātī | sculptūrātae | sculptūrātī | sculptūrātōrum | sculptūrātārum | sculptūrātōrum | |
| dative | sculptūrātō | sculptūrātō | sculptūrātīs | ||||
| accusative | sculptūrātum | sculptūrātam | sculptūrātum | sculptūrātōs | sculptūrātās | sculptūrāta | |
| ablative | sculptūrātō | sculptūrātā | sculptūrātō | sculptūrātīs | |||
| vocative | sculptūrāte | sculptūrāta | sculptūrātum | sculptūrātī | sculptūrātae | sculptūrāta | |
References
- sculpturatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- SCULPTURATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “sculpturatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.