Definify.com
Definition 2024
secedens
secedens
Latin
Participle
sēcēdēns m, f, n (genitive sēcēdentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | sēcēdēns | sēcēdentēs | sēcēdentia | ||
| genitive | sēcēdentis | sēcēdentium | |||
| dative | sēcēdentī | sēcēdentibus | |||
| accusative | sēcēdentem | sēcēdēns | sēcēdentēs | sēcēdentia | |
| ablative | sēcēdente, sēcēdentī1 | sēcēdentibus | |||
| vocative | sēcēdēns | sēcēdentēs | sēcēdentia | ||
1When used purely as an adjective.