Definify.com
Definition 2024
secundaturus
secundaturus
Latin
Participle
secundātūrus m (feminine secundātūra, neuter secundātūrum); first/second declension
- about to adapt
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | secundātūrus | secundātūra | secundātūrum | secundātūrī | secundātūrae | secundātūra | |
| genitive | secundātūrī | secundātūrae | secundātūrī | secundātūrōrum | secundātūrārum | secundātūrōrum | |
| dative | secundātūrō | secundātūrō | secundātūrīs | ||||
| accusative | secundātūrum | secundātūram | secundātūrum | secundātūrōs | secundātūrās | secundātūra | |
| ablative | secundātūrō | secundātūrā | secundātūrō | secundātūrīs | |||
| vocative | secundātūre | secundātūra | secundātūrum | secundātūrī | secundātūrae | secundātūra | |