Definify.com
Definition 2024
seducens
seducens
Latin
Participle
sēdūcēns m, f, n (genitive sēdūcentis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | sēdūcēns | sēdūcentēs | sēdūcentia | ||
| genitive | sēdūcentis | sēdūcentium | |||
| dative | sēdūcentī | sēdūcentibus | |||
| accusative | sēdūcentem | sēdūcēns | sēdūcentēs | sēdūcentia | |
| ablative | sēdūcentī | sēdūcentibus | |||
| vocative | sēdūcēns | sēdūcentēs | sēdūcentia | ||