Definify.com
Definition 2024
seminalis
seminalis
Latin
Adjective
sēminālis m, f (neuter sēmināle); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | sēminālis | sēmināle | sēminālēs | sēminālia | |
| genitive | sēminālis | sēminālium | |||
| dative | sēminālī | sēminālibus | |||
| accusative | sēminālem | sēmināle | sēminālēs | sēminālia | |
| ablative | sēminālī | sēminālibus | |||
| vocative | sēminālis | sēmināle | sēminālēs | sēminālia | |
References
- seminalis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “seminalis”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.