Definify.com
Definition 2024
seminatus
seminatus
Latin
Participle
sēminātus m (feminine sēmināta, neuter sēminātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sēminātus | sēmināta | sēminātum | sēminātī | sēminātae | sēmināta | |
| genitive | sēminātī | sēminātae | sēminātī | sēminātōrum | sēminātārum | sēminātōrum | |
| dative | sēminātō | sēminātō | sēminātīs | ||||
| accusative | sēminātum | sēminātam | sēminātum | sēminātōs | sēminātās | sēmināta | |
| ablative | sēminātō | sēminātā | sēminātō | sēminātīs | |||
| vocative | sēmināte | sēmināta | sēminātum | sēminātī | sēminātae | sēmināta | |