Definify.com
Definition 2024
semitarius
semitarius
Latin
Adjective
sēmitārius m (feminine sēmitāria, neuter sēmitārium); first/second declension
Declension
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | sēmitārius | sēmitāria | sēmitārium | sēmitāriī | sēmitāriae | sēmitāria | |
genitive | sēmitāriī | sēmitāriae | sēmitāriī | sēmitāriōrum | sēmitāriārum | sēmitāriōrum | |
dative | sēmitāriō | sēmitāriō | sēmitāriīs | ||||
accusative | sēmitārium | sēmitāriam | sēmitārium | sēmitāriōs | sēmitāriās | sēmitāria | |
ablative | sēmitāriō | sēmitāriā | sēmitāriō | sēmitāriīs | |||
vocative | sēmitārie | sēmitāria | sēmitārium | sēmitāriī | sēmitāriae | sēmitāria |
References
- sēmĭtārĭus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- semitarius in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- SEMITARIUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “sēmĭtārĭus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette, page 1,421/1.
- “sēmitārius” on page 1,732/2 of the Oxford Latin Dictionary (1st ed., 1968–82)
- “semitarius” on page 955/2 of Jan Frederik Niermeyer’s Mediae Latinitatis Lexicon Minus (1976)