Definify.com
Definition 2024
semovens
semovens
Latin
Participle
sēmovēns m, f, n (genitive sēmoventis); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | sēmovēns | sēmoventēs | sēmoventia | ||
| genitive | sēmoventis | sēmoventium | |||
| dative | sēmoventī | sēmoventibus | |||
| accusative | sēmoventem | sēmovēns | sēmoventēs | sēmoventia | |
| ablative | sēmovente, sēmoventī1 | sēmoventibus | |||
| vocative | sēmovēns | sēmoventēs | sēmoventia | ||
1When used purely as an adjective.