Definify.com
Definition 2024
sensatus
sensatus
Latin
Adjective
sēnsātus m (feminine sēnsāta, neuter sēnsātum); first/second declension
- sensible, intelligent, gifted with sense
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sēnsātus | sēnsāta | sēnsātum | sēnsātī | sēnsātae | sēnsāta | |
| genitive | sēnsātī | sēnsātae | sēnsātī | sēnsātōrum | sēnsātārum | sēnsātōrum | |
| dative | sēnsātō | sēnsātō | sēnsātīs | ||||
| accusative | sēnsātum | sēnsātam | sēnsātum | sēnsātōs | sēnsātās | sēnsāta | |
| ablative | sēnsātō | sēnsātā | sēnsātō | sēnsātīs | |||
| vocative | sēnsāte | sēnsāta | sēnsātum | sēnsātī | sēnsātae | sēnsāta | |
Related terms
- see sentiō
Descendants
References
- sensatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- SENSATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “sensatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.