Definify.com
Definition 2024
sepulturarius
sepulturarius
Latin
Adjective
sepultūrārius m (feminine sepultūrāria, neuter sepultūrārium); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sepultūrārius | sepultūrāria | sepultūrārium | sepultūrāriī | sepultūrāriae | sepultūrāria | |
| genitive | sepultūrāriī | sepultūrāriae | sepultūrāriī | sepultūrāriōrum | sepultūrāriārum | sepultūrāriōrum | |
| dative | sepultūrāriō | sepultūrāriō | sepultūrāriīs | ||||
| accusative | sepultūrārium | sepultūrāriam | sepultūrārium | sepultūrāriōs | sepultūrāriās | sepultūrāria | |
| ablative | sepultūrāriō | sepultūrāriā | sepultūrāriō | sepultūrāriīs | |||
| vocative | sepultūrārie | sepultūrāria | sepultūrārium | sepultūrāriī | sepultūrāriae | sepultūrāria | |
Related terms
Descendants
- Portuguese: sepultureiro
References
- sepulturarius in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “sepulturarius”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.