Definify.com
Definition 2024
sevocaturus
sevocaturus
Latin
Participle
sēvocātūrus m (feminine sēvocātūra, neuter sēvocātūrum); first/second declension
- about to separate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sēvocātūrus | sēvocātūra | sēvocātūrum | sēvocātūrī | sēvocātūrae | sēvocātūra | |
| genitive | sēvocātūrī | sēvocātūrae | sēvocātūrī | sēvocātūrōrum | sēvocātūrārum | sēvocātūrōrum | |
| dative | sēvocātūrō | sēvocātūrō | sēvocātūrīs | ||||
| accusative | sēvocātūrum | sēvocātūram | sēvocātūrum | sēvocātūrōs | sēvocātūrās | sēvocātūra | |
| ablative | sēvocātūrō | sēvocātūrā | sēvocātūrō | sēvocātūrīs | |||
| vocative | sēvocātūre | sēvocātūra | sēvocātūrum | sēvocātūrī | sēvocātūrae | sēvocātūra | |