Definify.com
Definition 2024
sevocatus
sevocatus
Latin
Participle
sēvocātus m (feminine sēvocāta, neuter sēvocātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sēvocātus | sēvocāta | sēvocātum | sēvocātī | sēvocātae | sēvocāta | |
| genitive | sēvocātī | sēvocātae | sēvocātī | sēvocātōrum | sēvocātārum | sēvocātōrum | |
| dative | sēvocātō | sēvocātō | sēvocātīs | ||||
| accusative | sēvocātum | sēvocātam | sēvocātum | sēvocātōs | sēvocātās | sēvocāta | |
| ablative | sēvocātō | sēvocātā | sēvocātō | sēvocātīs | |||
| vocative | sēvocāte | sēvocāta | sēvocātum | sēvocātī | sēvocātae | sēvocāta | |