Definify.com
Definition 2024
significaturus
significaturus
Latin
Participle
significātūrus m (feminine significātūra, neuter significātūrum); first/second declension
- about to show
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | significātūrus | significātūra | significātūrum | significātūrī | significātūrae | significātūra | |
| genitive | significātūrī | significātūrae | significātūrī | significātūrōrum | significātūrārum | significātūrōrum | |
| dative | significātūrō | significātūrō | significātūrīs | ||||
| accusative | significātūrum | significātūram | significātūrum | significātūrōs | significātūrās | significātūra | |
| ablative | significātūrō | significātūrā | significātūrō | significātūrīs | |||
| vocative | significātūre | significātūra | significātūrum | significātūrī | significātūrae | significātūra | |