Definify.com
Definition 2024
similaturus
similaturus
Latin
Participle
similātūrus m (feminine similātūra, neuter similātūrum); first/second declension
- Alternative form of simulāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | similātūrus | similātūra | similātūrum | similātūrī | similātūrae | similātūra | |
| genitive | similātūrī | similātūrae | similātūrī | similātūrōrum | similātūrārum | similātūrōrum | |
| dative | similātūrō | similātūrō | similātūrīs | ||||
| accusative | similātūrum | similātūram | similātūrum | similātūrōs | similātūrās | similātūra | |
| ablative | similātūrō | similātūrā | similātūrō | similātūrīs | |||
| vocative | similātūre | similātūra | similātūrum | similātūrī | similātūrae | similātūra | |