Definify.com
Definition 2024
slaiks
slaiks
Latvian
Adjective
slaiks (def. slaikais, comp. slaikāks, sup. visslaikākais; adv. slaiki)
- (of people, body parts) tall, slender, slim
- slaiks, gaišmatains puisis ― slender, fair-haired guy
- viņa bija skaista, slaika meita ar tumšbrūniem matiem ― she was a beautiful, slender girl with dark brown hair
- (of trees, their trunks) slender (with a tall, straight trunk without branches)
- slaikas priedes ― tall, slender pine trees
- kokiem slaiki stumbri ― the trees (have) tall, slender trunks
- (of plants) slender, straight (having straight stems)
- ceriņi, trausli un slaiki ― lilacs, delicate and slender
- (of objects) slender, slim (thin and relatively tall, high)
- slaiks tornis ― high, slender tower
- 'slaikas sveces ― tall, slender candles
- (of movements) broad
- iet ar slaiku soli ― to go with broad step(s)
- lidmašīna apmeta slaiku loku ― the airplane made a broad circle
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of slaiks
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | slaiks | slaiki | slaika | slaikas | |||||
accusative (akuzatīvs) | slaiku | slaikus | slaiku | slaikas | |||||
genitive (ģenitīvs) | slaika | slaiku | slaikas | slaiku | |||||
dative (datīvs) | slaikam | slaikiem | slaikai | slaikām | |||||
instrumental (instrumentālis) | slaiku | slaikiem | slaiku | slaikām | |||||
locative (lokatīvs) | slaikā | slaikos | slaikā | slaikās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||
Synonyms
Derived terms
References
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “slaiks”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7