Definify.com
Definition 2024
sliņķis
sliņķis
Latvian
Noun
sliņķis m (2nd declension, feminine form: sliņķe)
- lazy man, animal
- sliņķus suns ― lazy dog
- tēvs necieš sliņķus, jo allaž savus dēlus mācījis: “darbs ir cilvēka lielākais gods” ― father couldn't stand lazy people, as he always taught his sons: “work is man's greatest honor”
- sloth (several species of arboreal South American mammal from the families Bradypodidae and Megalonychidae)
- parastais (trīspirkstu) sliņķis ― simple (three-fingered) sloth (Bradypus variegatus, B. tridactylus, B. torquatus)
Declension
Declension of sliņķis (2nd declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | sliņķis | sliņķi |
accusative (akuzatīvs) | sliņķi | sliņķus |
genitive (ģenitīvs) | sliņķa | sliņķu |
dative (datīvs) | sliņķim | sliņķiem |
instrumental (instrumentālis) | sliņķi | sliņķiem |
locative (lokatīvs) | sliņķī | sliņķos |
vocative (vokatīvs) | sliņķi | sliņķi |
Related terms
References
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “slinks”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7