Definify.com
Definition 2024
soluturus
soluturus
Latin
Participle
solūtūrus m (feminine solūtūra, neuter solūtūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | solūtūrus | solūtūra | solūtūrum | solūtūrī | solūtūrae | solūtūra | |
| genitive | solūtūrī | solūtūrae | solūtūrī | solūtūrōrum | solūtūrārum | solūtūrōrum | |
| dative | solūtūrō | solūtūrō | solūtūrīs | ||||
| accusative | solūtūrum | solūtūram | solūtūrum | solūtūrōs | solūtūrās | solūtūra | |
| ablative | solūtūrō | solūtūrā | solūtūrō | solūtūrīs | |||
| vocative | solūtūre | solūtūra | solūtūrum | solūtūrī | solūtūrae | solūtūra | |