Definify.com
Definition 2025
spietâ
spietâ
See also: spieta
Friulian
Verb
spietâ
Conjugation
Conjugation of spietâ (first conjugation)
| infinitive | spietâ | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| gerund | spietânt | ||||||
| past participle | spietât | ||||||
| person | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| indicative | jo o | tu tu | lui al/jê e | nô o | vô o | lôr a | |
| present | spieti | spietis | spiete | spietìn | spietais | spietin | |
| imperfect | spietavi | spietavis | spietave | spietavin | spietavis | spietavin | |
| simple past | spietai | spietaris | spietà | spietarin | spietaris | spietarin | |
| future | spietarai | spietarâs | spietarà | spietarìn | spietarês | spietaran | |
| subjunctive | jo o | tu tu | lui al/jê e | nô o | vô o | lôr a | |
| present | spieti | spietis | spieti | spietìn | spietais | spietin | |
| imperfect | spietàs | spietassis | spietàs | spietassin | spietassis | spietassin | |
| conditional | jo o | tu tu | lui al/jê e | nô o | vô o | lôr a | |
| present | spietarès | spietaressis | spietarès | spietaressin | spietaressis | spietaressin | |
| imperative | – | tu | – | nô | vô | – | |
| — | spiete | — | spietìn | spietait | — | ||