Definify.com
Definition 2024
spiraturus
spiraturus
Latin
Participle
spīrātūrus m (feminine spīrātūra, neuter spīrātūrum); first/second declension
- about to blow
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | spīrātūrus | spīrātūra | spīrātūrum | spīrātūrī | spīrātūrae | spīrātūra | |
| genitive | spīrātūrī | spīrātūrae | spīrātūrī | spīrātūrōrum | spīrātūrārum | spīrātūrōrum | |
| dative | spīrātūrō | spīrātūrō | spīrātūrīs | ||||
| accusative | spīrātūrum | spīrātūram | spīrātūrum | spīrātūrōs | spīrātūrās | spīrātūra | |
| ablative | spīrātūrō | spīrātūrā | spīrātūrō | spīrātūrīs | |||
| vocative | spīrātūre | spīrātūra | spīrātūrum | spīrātūrī | spīrātūrae | spīrātūra | |