Definify.com
Definition 2025
spoliaturus
spoliaturus
Latin
Participle
spoliātūrus m (feminine spoliātūra, neuter spoliātūrum); first/second declension
- about to strip
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | spoliātūrus | spoliātūra | spoliātūrum | spoliātūrī | spoliātūrae | spoliātūra | |
| genitive | spoliātūrī | spoliātūrae | spoliātūrī | spoliātūrōrum | spoliātūrārum | spoliātūrōrum | |
| dative | spoliātūrō | spoliātūrō | spoliātūrīs | ||||
| accusative | spoliātūrum | spoliātūram | spoliātūrum | spoliātūrōs | spoliātūrās | spoliātūra | |
| ablative | spoliātūrō | spoliātūrā | spoliātūrō | spoliātūrīs | |||
| vocative | spoliātūre | spoliātūra | spoliātūrum | spoliātūrī | spoliātūrae | spoliātūra | |