Definify.com
Definition 2025
sponsaturus
sponsaturus
Latin
Participle
spōnsātūrus m (feminine spōnsātūra, neuter spōnsātūrum); first/second declension
- about to betrothe
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | spōnsātūrus | spōnsātūra | spōnsātūrum | spōnsātūrī | spōnsātūrae | spōnsātūra | |
| genitive | spōnsātūrī | spōnsātūrae | spōnsātūrī | spōnsātūrōrum | spōnsātūrārum | spōnsātūrōrum | |
| dative | spōnsātūrō | spōnsātūrō | spōnsātūrīs | ||||
| accusative | spōnsātūrum | spōnsātūram | spōnsātūrum | spōnsātūrōs | spōnsātūrās | spōnsātūra | |
| ablative | spōnsātūrō | spōnsātūrā | spōnsātūrō | spōnsātūrīs | |||
| vocative | spōnsātūre | spōnsātūra | spōnsātūrum | spōnsātūrī | spōnsātūrae | spōnsātūra | |