Definify.com
Definition 2025
sputaturus
sputaturus
Latin
Participle
spūtātūrus m (feminine spūtātūra, neuter spūtātūrum); first/second declension
- about to spit
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | spūtātūrus | spūtātūra | spūtātūrum | spūtātūrī | spūtātūrae | spūtātūra | |
| genitive | spūtātūrī | spūtātūrae | spūtātūrī | spūtātūrōrum | spūtātūrārum | spūtātūrōrum | |
| dative | spūtātūrō | spūtātūrō | spūtātūrīs | ||||
| accusative | spūtātūrum | spūtātūram | spūtātūrum | spūtātūrōs | spūtātūrās | spūtātūra | |
| ablative | spūtātūrō | spūtātūrā | spūtātūrō | spūtātūrīs | |||
| vocative | spūtātūre | spūtātūra | spūtātūrum | spūtātūrī | spūtātūrae | spūtātūra | |