Definify.com
Definition 2025
statuturus
statuturus
Latin
Participle
statūtūrus m (feminine statūtūra, neuter statūtūrum); first/second declension
- about to establish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | statūtūrus | statūtūra | statūtūrum | statūtūrī | statūtūrae | statūtūra | |
| genitive | statūtūrī | statūtūrae | statūtūrī | statūtūrōrum | statūtūrārum | statūtūrōrum | |
| dative | statūtūrō | statūtūrō | statūtūrīs | ||||
| accusative | statūtūrum | statūtūram | statūtūrum | statūtūrōs | statūtūrās | statūtūra | |
| ablative | statūtūrō | statūtūrā | statūtūrō | statūtūrīs | |||
| vocative | statūtūre | statūtūra | statūtūrum | statūtūrī | statūtūrae | statūtūra | |