Definify.com
Definition 2024
stercoraturus
stercoraturus
Latin
Participle
stercorātūrus m (feminine stercorātūra, neuter stercorātūrum); first/second declension
- about to defecate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | stercorātūrus | stercorātūra | stercorātūrum | stercorātūrī | stercorātūrae | stercorātūra | |
| genitive | stercorātūrī | stercorātūrae | stercorātūrī | stercorātūrōrum | stercorātūrārum | stercorātūrōrum | |
| dative | stercorātūrō | stercorātūrō | stercorātūrīs | ||||
| accusative | stercorātūrum | stercorātūram | stercorātūrum | stercorātūrōs | stercorātūrās | stercorātūra | |
| ablative | stercorātūrō | stercorātūrā | stercorātūrō | stercorātūrīs | |||
| vocative | stercorātūre | stercorātūra | stercorātūrum | stercorātūrī | stercorātūrae | stercorātūra | |