Definify.com
Definition 2024
sternutaturus
sternutaturus
Latin
Participle
sternūtātūrus m (feminine sternūtātūra, neuter sternūtātūrum); first/second declension
- about to sneeze
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sternūtātūrus | sternūtātūra | sternūtātūrum | sternūtātūrī | sternūtātūrae | sternūtātūra | |
| genitive | sternūtātūrī | sternūtātūrae | sternūtātūrī | sternūtātūrōrum | sternūtātūrārum | sternūtātūrōrum | |
| dative | sternūtātūrō | sternūtātūrō | sternūtātūrīs | ||||
| accusative | sternūtātūrum | sternūtātūram | sternūtātūrum | sternūtātūrōs | sternūtātūrās | sternūtātūra | |
| ablative | sternūtātūrō | sternūtātūrā | sternūtātūrō | sternūtātūrīs | |||
| vocative | sternūtātūre | sternūtātūra | sternūtātūrum | sternūtātūrī | sternūtātūrae | sternūtātūra | |