Definify.com
Definition 2024
stipulaturus
stipulaturus
Latin
Participle
stipulātūrus m (feminine stipulātūra, neuter stipulātūrum); first/second declension
- about to stipulate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | stipulātūrus | stipulātūra | stipulātūrum | stipulātūrī | stipulātūrae | stipulātūra | |
| genitive | stipulātūrī | stipulātūrae | stipulātūrī | stipulātūrōrum | stipulātūrārum | stipulātūrōrum | |
| dative | stipulātūrō | stipulātūrō | stipulātūrīs | ||||
| accusative | stipulātūrum | stipulātūram | stipulātūrum | stipulātūrōs | stipulātūrās | stipulātūra | |
| ablative | stipulātūrō | stipulātūrā | stipulātūrō | stipulātūrīs | |||
| vocative | stipulātūre | stipulātūra | stipulātūrum | stipulātūrī | stipulātūrae | stipulātūra | |