Definify.com
Definition 2024
strangulaturus
strangulaturus
Latin
Participle
strangulātūrus m (feminine strangulātūra, neuter strangulātūrum); first/second declension
- about to strangle
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | strangulātūrus | strangulātūra | strangulātūrum | strangulātūrī | strangulātūrae | strangulātūra | |
| genitive | strangulātūrī | strangulātūrae | strangulātūrī | strangulātūrōrum | strangulātūrārum | strangulātūrōrum | |
| dative | strangulātūrō | strangulātūrō | strangulātūrīs | ||||
| accusative | strangulātūrum | strangulātūram | strangulātūrum | strangulātūrōs | strangulātūrās | strangulātūra | |
| ablative | strangulātūrō | strangulātūrā | strangulātūrō | strangulātūrīs | |||
| vocative | strangulātūre | strangulātūra | strangulātūrum | strangulātūrī | strangulātūrae | strangulātūra | |