Definify.com
Definition 2024
suaviaturus
suaviaturus
Latin
Participle
suāviātūrus m (feminine suāviātūra, neuter suāviātūrum); first/second declension
- about to kiss
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | suāviātūrus | suāviātūra | suāviātūrum | suāviātūrī | suāviātūrae | suāviātūra | |
| genitive | suāviātūrī | suāviātūrae | suāviātūrī | suāviātūrōrum | suāviātūrārum | suāviātūrōrum | |
| dative | suāviātūrō | suāviātūrō | suāviātūrīs | ||||
| accusative | suāviātūrum | suāviātūram | suāviātūrum | suāviātūrōs | suāviātūrās | suāviātūra | |
| ablative | suāviātūrō | suāviātūrā | suāviātūrō | suāviātūrīs | |||
| vocative | suāviātūre | suāviātūra | suāviātūrum | suāviātūrī | suāviātūrae | suāviātūra | |