Definify.com
Definition 2024
suaviatus
suaviatus
Latin
Participle
suāviātus m (feminine suāviāta, neuter suāviātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | suāviātus | suāviāta | suāviātum | suāviātī | suāviātae | suāviāta | |
| genitive | suāviātī | suāviātae | suāviātī | suāviātōrum | suāviātārum | suāviātōrum | |
| dative | suāviātō | suāviātō | suāviātīs | ||||
| accusative | suāviātum | suāviātam | suāviātum | suāviātōs | suāviātās | suāviāta | |
| ablative | suāviātō | suāviātā | suāviātō | suāviātīs | |||
| vocative | suāviāte | suāviāta | suāviātum | suāviātī | suāviātae | suāviāta | |