Definify.com
Definition 2025
subfecturus
subfecturus
Latin
Participle
subfectūrus m (feminine subfectūra, neuter subfectūrum); first/second declension
- Alternative form of suffecturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | subfectūrus | subfectūra | subfectūrum | subfectūrī | subfectūrae | subfectūra | |
| genitive | subfectūrī | subfectūrae | subfectūrī | subfectūrōrum | subfectūrārum | subfectūrōrum | |
| dative | subfectūrō | subfectūrō | subfectūrīs | ||||
| accusative | subfectūrum | subfectūram | subfectūrum | subfectūrōs | subfectūrās | subfectūra | |
| ablative | subfectūrō | subfectūrā | subfectūrō | subfectūrīs | |||
| vocative | subfectūre | subfectūra | subfectūrum | subfectūrī | subfectūrae | subfectūra | |