Definify.com
Definition 2024
subillaturus
subillaturus
Latin
Participle
subillātūrus m (feminine subillātūra, neuter subillātūrum); first/second declension
- about to subjoin
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | subillātūrus | subillātūra | subillātūrum | subillātūrī | subillātūrae | subillātūra | |
| genitive | subillātūrī | subillātūrae | subillātūrī | subillātūrōrum | subillātūrārum | subillātūrōrum | |
| dative | subillātūrō | subillātūrō | subillātūrīs | ||||
| accusative | subillātūrum | subillātūram | subillātūrum | subillātūrōs | subillātūrās | subillātūra | |
| ablative | subillātūrō | subillātūrā | subillātūrō | subillātūrīs | |||
| vocative | subillātūre | subillātūra | subillātūrum | subillātūrī | subillātūrae | subillātūra | |