Definify.com
Definition 2024
sublevaturus
sublevaturus
Latin
Participle
sublevātūrus m (feminine sublevātūra, neuter sublevātūrum); first/second declension
- about to support
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sublevātūrus | sublevātūra | sublevātūrum | sublevātūrī | sublevātūrae | sublevātūra | |
| genitive | sublevātūrī | sublevātūrae | sublevātūrī | sublevātūrōrum | sublevātūrārum | sublevātūrōrum | |
| dative | sublevātūrō | sublevātūrō | sublevātūrīs | ||||
| accusative | sublevātūrum | sublevātūram | sublevātūrum | sublevātūrōs | sublevātūrās | sublevātūra | |
| ablative | sublevātūrō | sublevātūrā | sublevātūrō | sublevātūrīs | |||
| vocative | sublevātūre | sublevātūra | sublevātūrum | sublevātūrī | sublevātūrae | sublevātūra | |