Definify.com
Definition 2024
submoniturus
submoniturus
Latin
Participle
submonitūrus m (feminine submonitūra, neuter submonitūrum); first/second declension
- about to remind
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | submonitūrus | submonitūra | submonitūrum | submonitūrī | submonitūrae | submonitūra | |
| genitive | submonitūrī | submonitūrae | submonitūrī | submonitūrōrum | submonitūrārum | submonitūrōrum | |
| dative | submonitūrō | submonitūrō | submonitūrīs | ||||
| accusative | submonitūrum | submonitūram | submonitūrum | submonitūrōs | submonitūrās | submonitūra | |
| ablative | submonitūrō | submonitūrā | submonitūrō | submonitūrīs | |||
| vocative | submonitūre | submonitūra | submonitūrum | submonitūrī | submonitūrae | submonitūra | |