Definify.com
Definition 2024
subrogaturus
subrogaturus
Latin
Participle
subrogātūrus m (feminine subrogātūra, neuter subrogātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | subrogātūrus | subrogātūra | subrogātūrum | subrogātūrī | subrogātūrae | subrogātūra | |
| genitive | subrogātūrī | subrogātūrae | subrogātūrī | subrogātūrōrum | subrogātūrārum | subrogātūrōrum | |
| dative | subrogātūrō | subrogātūrō | subrogātūrīs | ||||
| accusative | subrogātūrum | subrogātūram | subrogātūrum | subrogātūrōs | subrogātūrās | subrogātūra | |
| ablative | subrogātūrō | subrogātūrā | subrogātūrō | subrogātūrīs | |||
| vocative | subrogātūre | subrogātūra | subrogātūrum | subrogātūrī | subrogātūrae | subrogātūra | |