Definify.com
Definition 2024
subtracturus
subtracturus
Latin
Participle
subtractūrus m (feminine subtractūra, neuter subtractūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | subtractūrus | subtractūra | subtractūrum | subtractūrī | subtractūrae | subtractūra | |
| genitive | subtractūrī | subtractūrae | subtractūrī | subtractūrōrum | subtractūrārum | subtractūrōrum | |
| dative | subtractūrō | subtractūrō | subtractūrīs | ||||
| accusative | subtractūrum | subtractūram | subtractūrum | subtractūrōs | subtractūrās | subtractūra | |
| ablative | subtractūrō | subtractūrā | subtractūrō | subtractūrīs | |||
| vocative | subtractūre | subtractūra | subtractūrum | subtractūrī | subtractūrae | subtractūra | |