Definify.com
Definition 2024
subtritus
subtritus
Latin
Participle
subtrītus m (feminine subtrīta, neuter subtrītum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | subtrītus | subtrīta | subtrītum | subtrītī | subtrītae | subtrīta | |
| genitive | subtrītī | subtrītae | subtrītī | subtrītōrum | subtrītārum | subtrītōrum | |
| dative | subtrītō | subtrītō | subtrītīs | ||||
| accusative | subtrītum | subtrītam | subtrītum | subtrītōs | subtrītās | subtrīta | |
| ablative | subtrītō | subtrītā | subtrītō | subtrītīs | |||
| vocative | subtrīte | subtrīta | subtrītum | subtrītī | subtrītae | subtrīta | |
References
- subtritus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “subtritus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.