Definify.com
Definition 2025
sudaturus
sudaturus
Latin
Participle
sūdātūrus m (feminine sūdātūra, neuter sūdātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | sūdātūrus | sūdātūra | sūdātūrum | sūdātūrī | sūdātūrae | sūdātūra | |
| genitive | sūdātūrī | sūdātūrae | sūdātūrī | sūdātūrōrum | sūdātūrārum | sūdātūrōrum | |
| dative | sūdātūrō | sūdātūrō | sūdātūrīs | ||||
| accusative | sūdātūrum | sūdātūram | sūdātūrum | sūdātūrōs | sūdātūrās | sūdātūra | |
| ablative | sūdātūrō | sūdātūrā | sūdātūrō | sūdātūrīs | |||
| vocative | sūdātūre | sūdātūra | sūdātūrum | sūdātūrī | sūdātūrae | sūdātūra | |