Definify.com
Definition 2024
superaturus
superaturus
Latin
Participle
superātūrus m (feminine superātūra, neuter superātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | superātūrus | superātūra | superātūrum | superātūrī | superātūrae | superātūra | |
| genitive | superātūrī | superātūrae | superātūrī | superātūrōrum | superātūrārum | superātūrōrum | |
| dative | superātūrō | superātūrō | superātūrīs | ||||
| accusative | superātūrum | superātūram | superātūrum | superātūrōs | superātūrās | superātūra | |
| ablative | superātūrō | superātūrā | superātūrō | superātūrīs | |||
| vocative | superātūre | superātūra | superātūrum | superātūrī | superātūrae | superātūra | |