Definify.com
Definition 2024
superbiturus
superbiturus
Latin
Participle
superbītūrus m (feminine superbītūra, neuter superbītūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | superbītūrus | superbītūra | superbītūrum | superbītūrī | superbītūrae | superbītūra | |
| genitive | superbītūrī | superbītūrae | superbītūrī | superbītūrōrum | superbītūrārum | superbītūrōrum | |
| dative | superbītūrō | superbītūrō | superbītūrīs | ||||
| accusative | superbītūrum | superbītūram | superbītūrum | superbītūrōs | superbītūrās | superbītūra | |
| ablative | superbītūrō | superbītūrā | superbītūrō | superbītūrīs | |||
| vocative | superbītūre | superbītūra | superbītūrum | superbītūrī | superbītūrae | superbītūra | |