Definify.com
Definition 2024
superlativus
superlativus
Latin
Adjective
superlātīvus m (feminine superlātīva, neuter superlātīvum); first/second declension
- (grammar) superlative (of an adjective)
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | superlātīvus | superlātīva | superlātīvum | superlātīvī | superlātīvae | superlātīva | |
| genitive | superlātīvī | superlātīvae | superlātīvī | superlātīvōrum | superlātīvārum | superlātīvōrum | |
| dative | superlātīvō | superlātīvō | superlātīvīs | ||||
| accusative | superlātīvum | superlātīvam | superlātīvum | superlātīvōs | superlātīvās | superlātīva | |
| ablative | superlātīvō | superlātīvā | superlātīvō | superlātīvīs | |||
| vocative | superlātīve | superlātīva | superlātīvum | superlātīvī | superlātīvae | superlātīva | |
References
- superlativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- SUPERLATIVUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
- Félix Gaffiot (1934), “superlativus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.