Definify.com
Definition 2024
suppeditatus
suppeditatus
Latin
Participle
suppeditātus m (feminine suppeditāta, neuter suppeditātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | suppeditātus | suppeditāta | suppeditātum | suppeditātī | suppeditātae | suppeditāta | |
| genitive | suppeditātī | suppeditātae | suppeditātī | suppeditātōrum | suppeditātārum | suppeditātōrum | |
| dative | suppeditātō | suppeditātō | suppeditātīs | ||||
| accusative | suppeditātum | suppeditātam | suppeditātum | suppeditātōs | suppeditātās | suppeditāta | |
| ablative | suppeditātō | suppeditātā | suppeditātō | suppeditātīs | |||
| vocative | suppeditāte | suppeditāta | suppeditātum | suppeditātī | suppeditātae | suppeditāta | |