Definify.com
Definition 2024
suppleturus
suppleturus
Latin
Participle
supplētūrus m (feminine supplētūra, neuter supplētūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | supplētūrus | supplētūra | supplētūrum | supplētūrī | supplētūrae | supplētūra | |
| genitive | supplētūrī | supplētūrae | supplētūrī | supplētūrōrum | supplētūrārum | supplētūrōrum | |
| dative | supplētūrō | supplētūrō | supplētūrīs | ||||
| accusative | supplētūrum | supplētūram | supplētūrum | supplētūrōs | supplētūrās | supplētūra | |
| ablative | supplētūrō | supplētūrā | supplētūrō | supplētūrīs | |||
| vocative | supplētūre | supplētūra | supplētūrum | supplētūrī | supplētūrae | supplētūra | |