Definify.com
Definition 2024
supputatus
supputatus
Latin
Participle
supputātus m (feminine supputāta, neuter supputātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | supputātus | supputāta | supputātum | supputātī | supputātae | supputāta | |
| genitive | supputātī | supputātae | supputātī | supputātōrum | supputātārum | supputātōrum | |
| dative | supputātō | supputātō | supputātīs | ||||
| accusative | supputātum | supputātam | supputātum | supputātōs | supputātās | supputāta | |
| ablative | supputātō | supputātā | supputātō | supputātīs | |||
| vocative | supputāte | supputāta | supputātum | supputātī | supputātae | supputāta | |