Definify.com
Definition 2024
surrecturus
surrecturus
Latin
Participle
surrectūrus m (feminine surrectūra, neuter surrectūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | surrectūrus | surrectūra | surrectūrum | surrectūrī | surrectūrae | surrectūra | |
| genitive | surrectūrī | surrectūrae | surrectūrī | surrectūrōrum | surrectūrārum | surrectūrōrum | |
| dative | surrectūrō | surrectūrō | surrectūrīs | ||||
| accusative | surrectūrum | surrectūram | surrectūrum | surrectūrōs | surrectūrās | surrectūra | |
| ablative | surrectūrō | surrectūrā | surrectūrō | surrectūrīs | |||
| vocative | surrectūre | surrectūra | surrectūrum | surrectūrī | surrectūrae | surrectūra | |