Definify.com

Definition 2024


sustento

sustento

See also: sustentó

Latin

Verb

sustentō (present infinitive sustentāre, perfect active sustentāvī, supine sustentātum); first conjugation

  1. I uphold, support, prop or sustain
  2. I endure or hold out

Inflection

   Conjugation of sustento (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present sustentō sustentās sustentat sustentāmus sustentātis sustentant
imperfect sustentābam sustentābās sustentābat sustentābāmus sustentābātis sustentābant
future sustentābō sustentābis sustentābit sustentābimus sustentābitis sustentābunt
perfect sustentāvī sustentāvistī sustentāvit sustentāvimus sustentāvistis sustentāvērunt, sustentāvēre
pluperfect sustentāveram sustentāverās sustentāverat sustentāverāmus sustentāverātis sustentāverant
future perfect sustentāverō sustentāveris sustentāverit sustentāverimus sustentāveritis sustentāverint
passive present sustentor sustentāris, sustentāre sustentātur sustentāmur sustentāminī sustentantur
imperfect sustentābar sustentābāris, sustentābāre sustentābātur sustentābāmur sustentābāminī sustentābantur
future sustentābor sustentāberis, sustentābere sustentābitur sustentābimur sustentābiminī sustentābuntur
perfect sustentātus + present active indicative of sum
pluperfect sustentātus + imperfect active indicative of sum
future perfect sustentātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present sustentem sustentēs sustentet sustentēmus sustentētis sustentent
imperfect sustentārem sustentārēs sustentāret sustentārēmus sustentārētis sustentārent
perfect sustentāverim sustentāverīs sustentāverit sustentāverīmus sustentāverītis sustentāverint
pluperfect sustentāvissem sustentāvissēs sustentāvisset sustentāvissēmus sustentāvissētis sustentāvissent
passive present sustenter sustentēris, sustentēre sustentētur sustentēmur sustentēminī sustententur
imperfect sustentārer sustentārēris, sustentārēre sustentārētur sustentārēmur sustentārēminī sustentārentur
perfect sustentātus + present active subjunctive of sum
pluperfect sustentātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present sustentā sustentāte
future sustentātō sustentātō sustentātōte sustentantō
passive present sustentāre sustentāminī
future sustentātor sustentātor sustentantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives sustentāre sustentāvisse sustentātūrus esse sustentārī sustentātus esse sustentātum īrī
participles sustentāns sustentātūrus sustentātus sustentandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
sustentāre sustentandī sustentandō sustentandum sustentātum sustentātū

Derived terms

Descendants

References


Portuguese

Verb

sustento

  1. first-person singular present indicative of sustentar

Spanish

Noun

sustento m (plural sustentos)

  1. A support
  2. Sustenance
  3. A person's livelihood

Verb

sustento

  1. First-person singular (yo) present indicative form of sustentar.