Definify.com
Definition 2024
temptaturus
temptaturus
Latin
Participle
temptātūrus m (feminine temptātūra, neuter temptātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | temptātūrus | temptātūra | temptātūrum | temptātūrī | temptātūrae | temptātūra | |
| genitive | temptātūrī | temptātūrae | temptātūrī | temptātūrōrum | temptātūrārum | temptātūrōrum | |
| dative | temptātūrō | temptātūrō | temptātūrīs | ||||
| accusative | temptātūrum | temptātūram | temptātūrum | temptātūrōs | temptātūrās | temptātūra | |
| ablative | temptātūrō | temptātūrā | temptātūrō | temptātūrīs | |||
| vocative | temptātūre | temptātūra | temptātūrum | temptātūrī | temptātūrae | temptātūra | |