Definify.com
Definition 2024
temulentus
temulentus
Latin
Adjective
tēmulentus m (feminine tēmulenta, neuter tēmulentum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | tēmulentus | tēmulenta | tēmulentum | tēmulentī | tēmulentae | tēmulenta | |
| genitive | tēmulentī | tēmulentae | tēmulentī | tēmulentōrum | tēmulentārum | tēmulentōrum | |
| dative | tēmulentō | tēmulentō | tēmulentīs | ||||
| accusative | tēmulentum | tēmulentam | tēmulentum | tēmulentōs | tēmulentās | tēmulenta | |
| ablative | tēmulentō | tēmulentā | tēmulentō | tēmulentīs | |||
| vocative | tēmulente | tēmulenta | tēmulentum | tēmulentī | tēmulentae | tēmulenta | |
Derived terms
- tēmulentia
Related terms
Descendants
References
- temulentus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- temulentus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “temulentus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.